1. Kas ir malnutrīcija?
Malnutrīcija ir stāvoklis, kad organismam ir nepietiekams, pārmērīgs vai nesabalansēts enerģijas, olbaltumvielu vai citu uzturvielu daudzums, kas negatīvi ietekmē ķermeņa funkcijas un veselību. Tā ietver gan nepietiekamu uzturu (piemēram, svara zudums, muskuļu masas samazināšanās, mikroelementu trūkums), gan pārmērīgu uzturu (piemēram, aptaukošanos, metaboliskā sindroma attīstību) .

2. Malnutrīcijas klīniskā nozīme
Malnutrīcija ir izplatīta problēma stacionāros un ambulatoros pacientiem, īpaši gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām slimībām. Pētījumi liecina, ka līdz pat 45% hospitalizēto pacientu cieš no malnutrīcijas, kas palielina komplikāciju risku, pagarina ārstēšanās laiku un paaugstina mirstību .
PubMed

3. Malnutrīcijas skrīnings un novērtēšana
Savlaicīga malnutrīcijas atpazīšana ir būtiska efektīvai ārstēšanai. Skrīninga rīki, piemēram, MUST (Malnutrition Universal Screening Tool) , MNA-SF (Mini Nutritional Assessment – Short Form) un NRS-2002 (Nutrition Risk Screening 2002) , ir vienkārši un ātri izmantojami instrumenti, lai identificētu pacientus ar uztura riska faktoriem.
Pacientiem ar paaugstinātu uztura risku jāveic detalizēta uztures  novērtēšana, izmantojot tādus rīkus kā Subjective Global Assessment (SGA) vai Patient-Generated Subjective Global Assessment (PG-SGA), kas ietver anamnēzi, fizisko izmeklēšanu un laboratoriskos datus .
BioMed Central

4. Ieteikumi veselības aprūpes speciālistiem
Regulāri veikt uztura skrīningu: īpaši hospitalizētiem pacientiem, gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām slimībām.

Izmantot validētus rīkus: piemēram, MUST, MNA-SF vai NRS-2002, lai identificētu uztura risku.

Veikt detalizētu uztura novērtēšanu: pacientiem ar paaugstinātu uztura risku, izmantojot SGA vai PG-SGA.

Sadarboties multidisciplinārā komandā: ietverot ārstus, klīniskus uztura speciālistus, māsas un citus speciālistus, lai izstrādātu un īstenotu individuālu uztura terapijas plānu.
5. Noderīgas saites un resursi

1. World Health Organization (WHO). (2021). Malnutrition. Retrieved from https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/malnutrition
2. Stratton, R. J., Green, C. J., & Elia, M. (2003). Disease-related malnutrition: An evidence-based approach to treatment. CABI Publishing.
3. Kondrup, J., Rasmussen, H. H., Hamberg, O., & Stanga, Z. (2003). Nutritional risk screening (NRS 2002): A new method based on an analysis of controlled clinical trials. Clinical Nutrition, 22(3), 321–336. https://doi.org/10.1016/S0261-5614(02)00214-5
4. Elia, M. (2003). The ‘MUST’ report. Nutritional screening of adults: A multidisciplinary responsibility. British Association for Parenteral and Enteral Nutrition (BAPEN). Retrieved from https://www.bapen.org.uk/pdfs/must/must_full.pdf
5. Guigoz, Y. (2006). The Mini Nutritional Assessment (MNA) review of the literature—What does it tell us? Journal of Nutrition, Health & Aging, 10(6), 466–485.
6. Jensen, G. L., Cederholm, T., Correia, M., Gonzalez, M. C., Fukushima, R., Higashiguchi, T., … & Compher, C. (2019). GLIM criteria for the diagnosis of malnutrition: A consensus report from the global clinical nutrition community. Journal of Parenteral and Enteral Nutrition, 43(1), 32–40. https://doi.org/10.1002/jpen.1440
7. Bauer, J., Biolo, G., Cederholm, T., Cesari, M., Cruz-Jentoft, A. J., Morley, J. E., … & Boirie, Y. (2013). Evidence-based recommendations for optimal dietary protein intake in older people: A position paper from the PROT-AGE Study Group. Journal of the American Medical Directors Association, 14(8), 542–559. https://doi.org/10.1016/j.jamda.2013.05.021
8. Keller, H., Ostbye, T., & Goy, R. (2004). Nutritional risk predicts quality of life in elderly community-living Canadians. The Journals of Gerontology Series A: Biological Sciences and Medical Sciences, 59(1), M68–M74. https://doi.org/10.1093/gerona/59.1.M68