Enterālā barošana (angl. Enteral nutrition jeb EB) ir klīniskās barošanas veids, kad
uzturvielas tiek ievadītās kuņģa zarnu traktā (KZT), apejot mutes dobumu, izmantojot
barošanas zondes vai stomas. Sinonīmi ir zondes barošana un enterālā zondes barošana.
Salīdzinot ar parenterālo barošanu (angl. Parenteral nutrition jeb PB) EB ir fizioloģiskāka, jo
uzturvielas nonāk KZT, kur notiek gremošana un uzsūkšanās. EB samazina KZT kolonizāciju
ar patogēniem mikroorganismiem, nodrošina barjeras funkciju, stimulē KZT peristaltiku un
apasiņošanu, kā arī kalpo stresa čūlu profilaksei. Izšķir sekojošus EB veidus:
Totālā EB (jeb ekskluzīvā EB) – gadījumā, ja visas nepieciešamās uzturvielas,
šķidrums un minerāļi tiek uzņemti enterālā ceļā, bez nozīmīgas orālas vai parenterālas
uzņemšanas;
Papildus EB (jeb parciālā EB) – gadījumā, ja daļa no uzturvielām, šķidruma un
minerāļiem tiek uzņemti dabīgā veidā, taču nepietiekami, un ko kompensē ar papildus EB
nozīmēšanu;
EB mājās – gadījumā, ja EB ir indicēta ilgstoši un tiek lietota ārpus ārstniecības
iestādes. Mājas apstākļos var nozīmēt gan totālu, gan arī papildus EB.

Enterālās barošanas indikācijas un kontrindikācijas
EB indikācijas var sadalīt divās lielās grupās: vispārējās un speciālās. Vispārējās
indikācijas ir attiecināmas uz visiem slimniekiem, neatkarīgi no pamata diagnozes. Savukārt
speciālās indikācijas ir attiecināmas tikai uz konkrētām patoloģijām vai situācijām.
Vispārējās EB indikācijas:
1. Esoša vai nenovēršama malnutrīcija (t. i., ja slimnieks ar parasto uzturu un/vai
papildus medicīnisku uzturu, nespēj nodrošināt savas vielmaiņas vajadzības);
2. Sagaidāma nepietiekama uztura (mazāk nekā pusē no nepieciešamās enerģijas
daudzuma) uzņemšana nākamo septiņu dienu laikā.
Speciālās EB indikācijas (biežākās):
1. Augsts malnutrīcijas risks (vismaz viens no apakšminētiem kritērijiem), EB ir
jānozīmē 7-14 dienas pirms plānotās operācijas (t. sk. onkoloģiskiem
pacientiem)[18]:

ķermeņa masas samazināšanās par > 10% pēdējo sešu mēnešu laikā,
• ĶMI < 18,5 kg/m2
• NRS > 5 punkti vai SGA – C pakāpe,
• seruma albumīna koncentrācija < 30 g/L (ja nav datu par aknu un/vai nieru
mazspēju);
2. Totālā EB ir pirmās izvēles ārstēšanas metode bērniem un pusaudžiem ar akūtu
aktīvu Krona slimību;
3. Staru mukozīts pacientiem ar galvas, kakla un krūšu kurvja audzējiem staru
terapijas laikā;

4. Neiroloģiskie pacienti, kam orofaringeālas disfāgijas dēļ ir aspirācijas draudi.
EB kontrindikācijas var sadalīt trīs lielās grupās:

Absolūtās kontrindikācijas jebkāda veida barošanai, absolūtās EB kontrindikācijas un relatīvās EB kontrindikācijas.

Absolūtās kontrindikācijas jebkāda veida barošanai ir attiecināmas ne tikai uz EB, bet arī uz PB.
Absolūtās kontrindikācijas EB ir attiecināmas uz visiem pacientiem un nepieļauj variēšanu, savukārt relatīvās kontrindikācijas EB pieļauj EB nozīmēšanu minimālā apjomā, katru gadījumu vērtējot individuāli.