Parenterālās barošanas definīcija un veidi

PB ir klīniskās barošanas veids, kad uzturvielas (aminoskābes, glikoze, lipīdi, sāļi un
mikronutrienti), tiek ievadītās parenterāli, apejot KZT. Parasti PB tiek izmantota, kad KZT
nefunkcionē un/vai dabīgā ceļā un ar EB ir neiespējami nodrošināt organisma vajadzības pēc
uzturvielām. Izšķir sekojošus PB veidus

Totālā PB ( (jeb ekskluzīvā PB)

Gadījumā, ja visas nepieciešamās uzturvielas, šķidrums un minerāļi tiek uzņemti parenterālā ceļā, un nekas netiek uzņemts orāli un/vai
enterāli;

Papildus PB (jeb parciālā PB)

Gadījumā, ja daļa no uzturvielām, šķidruma un minerāļiem tiek uzņemti dabīgā veidā un/vai enterāli, taču nepietiekami, un to kompensē ar papildus PB nozīmēšanu;

PB mājās

Gadījumā, ja PB ir indicēta ilgstoši un tiek lietota ārpus ārstniecības iestādes. Mājas apstākļos var nozīmēt gan totālu, gan arī papildus PB;

Subkutāna šķidruma ievade (jeb hipodermoklīze)

Gadījumā, ja ir nepieciešama šķidruma un minerāļu ievade, tos var ievadīt subkutāni (īpaši ja ir grūtības izveidot intravenozo
pieeju), šādā ceļā ir iespējams ievadīt arī nelielu daudzumu glikozes un aminoskābju. Jāpiebilst, ka šo terapiju parasti piemēro pacientiem viņu dzīves noslēgumu posmā;

Intra-dialītiskā PB

Cikliska PB ievade hemodialīzes sistēmā, ko pacients saņem regulāras nieru aizstājterapijas laikā